Ran out of luck today

Pa latiški būtu – “man izbeidzās veiksme”. Beidzās pēc darbiņa ieskaites saņemšanas analītiskajā ķīmijā.

Izdomāju, ka varētu iesākt sāls analīzi, bet tikai iesākt. Aizrāvos, rezultātā noteiktais savienojums nebija īstais. Vispār doto paraugu varēja noteikt ~15 minūšu laikā – veicot divus elementārus eksperimentus. Vienu no tiem es veicu, bet kāpēc es neizpildīju otro? Saņēmu jaunu paraugu, bet to gan atstāju rītdienai, kad prāts būs gaišāks. Tātad ragequitoju analītiku un dodos uz kojām.

Iepriekš bija zvans no mājām, māte saka, ka viens čalītis uzkāpis Vanšu tiltā – satiksme bloķēta. Bet nū, gājējiem tā kā vajadzētu tikt pāri. Eju, skatos, daudz cilvēku uz tilta. Tieku tuvāk, fukin 5-O bloķējuši arī gājēju celiņu. Te nu tika parādīts līmenis. Droši vien gaiši prāti bija sarēķinājuši bīstamo zonu, kurā iespējama tā homo, bet ne tik sapiens, piezemēšanās, kad viņš izdomātu lekt no augšas. Es teiktu, ka čalis normāls nulle, draud, ka leks lejā, ja ar viņu tur ies sarunas vest, beigās nemaz nenolec. Žēl, būtu šajā pasaulē par vienu retardu mazāk, mazāka iespēja, ka tiktu radīts vēl kāds retards, un čalīts arī parādītu, ka prot turēt solijumu un to, ka viņam ir “big cohones”. Tiešām žēl.

Laiks, kurā tiku no fakultātes līdz kojai ~2.5 stundas.